Find out how fast you type and where you rank globally.
QWERTY izkārtojumu esam mantojuši no mehāniskajām rakstāmmašīnām. To salika tā, lai biežākie burti nokļūtu zem stiprajiem pirkstiem, bet sviras, kas bieži iet cita pēc citas, neaizķertos. Mehānikas sen vairs nav, bet izkārtojums palicis — pārmācīt miljonus cilvēku izrādījās dārgāk nekā jebkāds ieguvums.
Latviešu tastatūra pievieno savas grūtības. Vienpadsmit burtiem ar diakritiskajām zīmēm vajadzīgs vai nu atsevišķs izkārtojums, vai apostrofa metode, un tas, kurš raksta pamīšus latviski un programmēšanas valodā, izkārtojumu pārslēdz daudzas reizes dienā.
Ātrums tiek rēķināts vārdos minūtē, par nosacītu vārdu ņemot piecas zīmes kopā ar atstarpi. Šī vienošanās ļauj salīdzināt valodas ar dažādu vārdu garumu. Vidējais lietotājs raksta ap četrdesmit vārdiem minūtē, pārliecinātais starp sešdesmit un astoņdesmit, profesionāli rakstītāji pārsniedz simtu.
Būtība nav tajā, lai neskatītos uz tastatūru, bet gan tajā, lai katram pirkstam būtu noteikta zona un tas atgrieztos sākuma pozīcijā. Kad taustiņu izvietojums pāriet kustību atmiņā, skatiens atbrīvojas tekstam, bet uzmanība — jēgai. Pāreja aizņem dažas nedēļas, kuru laikā ātrums uz laiku krītas.
Vienas kļūdas labošana maksā vairāk, nekā šķiet: tā jāpamana, jāapstājas, jāatgriež kursors, jāizdzēš, jāuzraksta no jauna un jāatjauno domas ritms. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kas trenē precizitāti, galu galā sasniedz lielāku ātrumu nekā tie, kas uzreiz dzenas pēc tempa.
Desmit minūtes dienā dod vairāk nekā divas stundas reizi nedēļā: kustību prasmes nostiprinās miegā, tāpēc svarīgs ir nakšu skaits starp nodarbībām, nevis kopējais laiks. Rakstiet jēgpilnus tekstus, nevis atsevišķus burtus — smadzenes mācās paredzēt nākamās zīmes, un tieši paredzēšana dod lielāko ātruma pieaugumu.